plastmasas pudeles

Kā atpazīt veselībai bīstamas plastmasas pudeles?

Runājot par plastmasas pudelēm un to ietekmi uz cilvēku veselību, visupirms jāmin fakts, ka plastmasa tiek ražota no naftas, kas nozīmē vien to, ka, lai arī ko to ražotāji neapgalvotu, jebkura veida plastmasa atstāj lielāku vai mazāku ietekmi uz cilvēku veselību un apkārtējo vidi. Lai ražotu plastmasu, ik gadu tiek iztērēti apmēram 4% no iegūtajiem naftas resursiem. Šis daudzums nebūtu tik būtisks vien tad, ja plastmasa sadalītos ātrāk par 100 gadiem un pat to laiku neradītu virkni kaitīgu vielu. Taču, protams, ir pretēji.

Pārsvarā visi plastmasas iesaiņojumi tiek marķēti ar konkrētiem simboliem, kas izskatās kā trijstūris, ko veido trīs bultiņas un kura iekšpusē ir cipars no 1 līdz 7 vai noteikti burti. Šis marķējums parasti ir atrodams iepakojuma iekšpusē, ļaujot mums viegli kontrolēt to, ko pērkam. Turpinājumā aplūkosim, ko tad katrs no šiem simboliem nozīmē un kāda ir konkrētās plastmasas ietekme uz mūsu veselību.

1. PET jeb PETE
Šī plastmasa visbiežāk tiek pielietota ūdens un atspirdzinošo dzērienu ražošanā, un ir viegli pārstrādājama. Šī plastmasa tiek uzskatīta par nekaitīgu, bet tikai tādā gadījumā, ja pudele ir pārklāta ar acetaldehīda bloķētāju. Diemžēl vairums lētā dzeramā ūdens ražotāju šo bloķējošo vielu neizmanto, tāpēc daļa acetaldehīda nonāk arī ūdenī. Kas vēl ļaunāk, šī viela nonāk organismā uzreiz pēc ūdens iedzeršanas un ir atklājama ar parastajām urīna analīzēm.

2. HDPE
Šī plastmasa tiek izmantota šampūnu un sadzīves ķīmijas iesaiņojumu ražošanā, un tā ir viegli pārstrādājama. Līdz šim nav atklāts, ka šī plastmasa izdalītu kādas kaitīgas vielas.

3. PVC
Šī plastmasa bieži tiek izmantota rotaļlietu ražošanā, modes aksesuāros, kā arī sadzīves ķīmijas un aerosolu pudelēs, un nav pārstrādājama. Šī plastmasa nereti satur un var arī izdalīt tādas toksiskas vielas kā ftalāti, kā arī izdalīt ķīmiskas gāzes arī gaisā.

4. LDPE
Šī plastmasa tiek pielietota iepirkumu maisiņu un zīdaiņu pudelīšu ražošanā, kā arī atkārtoti izmantojamo pārtikas un dzērienu iepakojumu ražošanā. Līdz šim nav atklāts, ka šī plastmasa izdalītu kādas ķīmiskas vielas.

5. PP
Šī plastmasa tiek pielietota zīdaiņu pudelīšu, jogurta un atkārtoti lietojamo pārtikas un dzērienu trakumu ražošanā. Līdz šim nav atklāts, ka šī plastmasa izdalītu kādas ķimikālijas, tāpēc tā tiek uzskatīta par vienu no visnekaitīgākajām plastmasām.

6. PS
Šī plastmasa tiek izmantota olu iepakojumu un plastmasas galda piederumu ražošanā. Šī plastmasa izdala stirēnu, kas ir neirotoksīna un kancerogēna, tāpēc tās izmantošana dažās ASV pilsētās ir pat aizliegta.

7. Šī plastmasa ir pati kaitīgākā plastmasa, jo satur tādas vielas kā polikarbonāts un izdala bisfenolu, kas, imitējot estrogēnu, grauj hormonālo sistēmu. Vēl nesen šī plastmasa tika izmantota zīdaiņu pudelīšu un citu trauciņu ražošanā, bet, izceļoties pasaules līmeņa skandālam, tās izmantošana šādu produktu ražošanā tika aizliegta.

Zinot šo informāciju, šķiet, labākais, ko ikviens, kam rūp sava veselība, var darīt, ir izvairīties no plastmasas iesaiņojumu iegādes un lietošanas pilnībā. Tomēr, zinot to, ka mūsdienās tas ir teju neiespējami, ir ieteicams vismaz izvēlēties tās plastmasas izstrādājumus, kas ir mazāk kaitīga.

atkritumu skirosana

Kā šķirot atkritumus?

Atkritumu šķirošanai būtu jābūt katra cilvēka ikdienas sastāvdaļai. Šķirošana ir nozīmīga ne tikai cilvēkam, bet arī dabai. Atkritumu šķirošana ir ļoti ātrs un vienkāršs process, tāpat arī nav nepieciešami īpaši resursi. Šādi ir iespējams samazināt kopējo apglabājamo atkritumu daudzumu, samazināt ikmēneša izdevumus par atkritumu izvešanu, jo sašķiroto atkritumu izvešana cilvēkiem ir bezmaksas pakalpojums, kā arī, pārstrādājot iepakojumus, tiek taupīti dabas resursi un enerģija. Pats svarīgākais atkritumu šķirošanas procesā ir atdalīt sadzīves atkritumus no tiem, kurus ir iespējams izmantot otrreizējai pārstrādei. Tāpat, lai atkritumu šķirotājiem nebūtu jāmeklē un speciāli jābrauc uz EKO laukumiem, kur var nodod sašķirotos atkritumus, daudzviet Latvijā ir redzami dažādu krāsu konteineri, kas ir tieši domāti sašķirotajiem atkritumiem.

Zilās krāsas konteiners ir paredzēts papīram un kartonam. Šādas krāsas atkritumu konteinerī drīkst mest visa veida papīra un kartona iepakojumus, piemēram, brokastu pārslu kārbas, kurpju kastes; avīzes, žurnāli, grāmatas un biroja papīri, dokumenti arī ir jāmet zilajā konteinerī. Ja papīri ir iepriekš bijuši sastiprināti ar skavām, tad arī tos drīkst šeit mest, jo tos ir iespējams otrreizēji pārstrādāt. Taču visiem papīra un kartona iepakojumiem ir jābūt tīriem, sausiem, kā arī klāt nedrīkst būt pārtikas piejaukumi; otrreizējā pārstrādē neder arī laminēti izstrādājumi. Pie atkritumiem, kurus nedrīkst mest papīra un kartona konteinerī, pieder arī vinila tapetes, čipsu un saldējumu iepakojumi, kā arī vienreizējās lietošanas trauki. Lai varētu nevajadzīgos papīra un kartona atkritumus mest šajā zilajā konteinerā, visi atkritumi ir pirms tam jāatbrīvo no piemaisījumiem, kā arī, ja tas ir iespējams, tad jāsaplacina.

Dzeltenās krāsas konteinerā ir jāmet plastmasa. Tas nozīmē, ka visas mājās esošās un nevajadzīgās plastmasas jeb PET pudeles ir jāsaplacina un jāmet šādas krāsas konteinerā. Šeit jāmet arī plēves, maisiņi, cietās plastmasas iepakojumi, piemēram, majonēzes, kečupa, sadzīves ķīmijas pudeles, kā arī dzeltenais konteiners ir paredzēts krāsainās un caurspīdīgās iepakojuma plēves atkritumiem. Tomēr ir arī ierobežojumi, kuri būtu jāievēro, jo ne visu plastmasu ir iespējams otrreizēji pārstrādāt. Dzeltenā konteinerā nedrīkst mest jogurta, krējuma un margarīna iepakojumus, arī vienreizlietojamos traukus, tāpat čipsu iepakojumus. Otrreizējai pārstrādei šajā konteinerā neder arī putuplasts, rotaļlietas, pudeles, kurās ir bijis šķīdinātājs vai kādā cita ķīmiska viela, kas nepieder pie sadzīves ķīmijas. Pirms atkritumu mešanas dzeltenajā plastmasas konteinerā, visi iepakojumi, pudeles ir jāatbrīvo no liekajiem pārtikas produktiem, kā arī pudeles ir vienkārši jāizskalo ar ūdeni (nav jāmazgā ar trauku mazgājamo līdzekli), jo netīras plastmasas pudeles dzeltenajā konteinerā mest nevajadzētu. Svarīgi ir atcerēties, ka pudeles noteikti vajag saplacināt, jo tā tiek aizņemts mazāks vietas.

Zaļās krāsas konteiners ir domāts tikai un vienīgi stiklam. Tas nozīmē, ka šeit var mest visas stikla burkas un pudeles. Taču svarīgi ievērot, ka spoguļstiklu, automašīnas stiklus, eļļas pudeles, balzāma pudeles (tās ir no māla) šeit nedrīkst mest. Lai zaļajā konteinerā varētu mest atkritumus, jāatceras, ka tie pirms tam ir jāizskalo un jāatbrīvo no liekajiem piemaisījumiem, jo tikai tādi atkritumi der otrreizējai pārstrādei.

Nepieciešams šķirot arī citus atkritumus un nogādāt tos paredzētajās vietās. Baterijas ir iespējams iemest tam domātās kastītēs lielākajā daļā veikalu, izglītības iestāžu un citur. Tāpat pie šķirojamajiem atkritumiem pieder akumulatori, nolietotas elektroierīces, medicīnas atkritumi, bioloģiski noārdāmi atkritumi, lielgabarīta un celtniecības atkritumi un videi kaitīgi atkritumi, kas jānogādā īpaši paredzētos EKO laukumos, kā arī katram atkritumu veidam paredzētajos nodošanas punktos.

skirosana

Kāpēc cilvēki nešķiro atkritumus?

Atkritumu šķirošana, lai gan nav tā pati svarīgākā lieta pasaulē, tomēr ir gana svarīga, lai par to bieži atgādinātu dažādi dabas cienītāji un protams arī atkritumu apsaimniekotāji. Būtībā, ja cilvēce grib būt patstāvīga, tad agri vai vēlu mums būs jāsāk šķirot un pārstrādāt pilnīgi visi atkritumi, jo bez tā nav iespējams uzturēt civilizāciju ilgtermiņā, tāpēc, ka šie resursi, kas netiek atjaunoti agri vai vēlu beigsies. Vēl jo vairāk, ja cilvēki vēlas izveidot koloniju uz Marsa vai citām planētām, tad mums vajadzēs pilnīgi visu šķirot un pārstrādāt, jo tur nebūs pieejami visi šie resursi, kas ir pieejami mums šeit uz zemes. Bet kāpēc, tad mēs nešķirojam atkritumus, un kas būtu tas, kas mums varētu likt to darīt?

Viens no iemesliem, kāpēc mēs nešķirojam atkritumus ir tas, ka to darīt nav nemaz tik vienkārši, jo it jāveido vairākas atkritumu urnas un katrā no tām jāliek savi atkritumi, kā arī pēc tam jāmeklē atkritumu kastes, kur likt šo sašķirotos atkritumus. Būtībā, lai lielākā daļa cilvēku sāktu šķirot mums vajadzētu izdomāt metodi, kā panākt, ka šķirošana būtu tikpat viegla, kā atkritumu iemešana gružkaste un tāpēc cilvēkiem nebūtu pie tā jāpiedomā un jāpiepūlas. Protams to var darīt gan katrs pats savās mājās, gan arī to var nodrošināt paši atkritumu apsaimniekotāji, bet ir vajadzīga sistēma, lai tas būtu viegli un ērti!

Otra lieta ir tā, ka cilvēkiem no tā nenāk nekāds labums, jo, lai gan atkritumu apsaimniekotāji, no šīs šķirošanas varētu izveidot īstu biznesu un piedāvāt cilvēkiem naudu vai atlaides par to, ka viņi šķiro, tas vēl jo projām nav izdarīts. Būtībā vajadzētu, lai ir tā, ka katru reizi, kad tu šķiro atkritumus tu zinātu, ka tu domā par zemes tīrību un tajā pat laikā arī nopelni naudu, un tādā veidā šīs abas lietas savienojot var radīt pietiekoši lielu mudinājumu, lai liela daļa no populācijas sāktu šķirot!

Vēl viens veids ir tāds, ka valdība varētu uzlikt nodokli tiem, kas atkritumus nešķiro un, lai gan to būtu ļoti grūti uzskaitīt un noteikt, kurš to dara un kurš nē, tomēr tas liktu visiem aizdomāties par to, ka varbūt tomēr vieglāk ir šķirot, jo tā nosaka likums. Protams, ļoti daudzi cilvēki būtu pret šo ieteikumu, jo viņiem jau tā nepietiek nauda, lai varētu labi dzīvot, kur nu vēl šķirot atkritumus, bet ja to izdotos kaut kādā veidā automatizēt un cilvēkam nebūtu dēļ tā jātērē nauda, tad jau būtu cita runāšana.

Tas nozīmē tikai to, ka vai nu valdībai vai arī uzņēmumiem vajadzētu vairāk iesaistīties šajā sfērā un izdomāt vieglas metodes, kā panākt šo vēlamo efektu un tikai tad cilvēki sekos un sāks šķirot atkritumus.

Atkritumu Pārstrādes Izmaksas

plastmasas pudeles parstrādeKā jau mēs visi zinām, tad atkritumu otrreizējā pārstrāde ir nepieciešamai, lai saglabātu mūsu patreizējo vides stāvokli un iegūtu jaunus materiālus no vecajiem atkritumiem. Tomēr arī šai pārstrādei ir savas izmaksas jo parasti ir jāatbrīvo nepieciešamie atkritumi no pārējiem nederīgajiem sadzīves atkritumi, bet tas savukārt prasa enerģiju un tātad arī naudas līdzekļus. Un tātad galvenais jautājums ir vai šo atkritumu šķirošana un atbrīvošana no liekajiem materiāliem ir pietiekoši izdevīga un vai tā var ietaupīt enerģiju?

Uz šo jautājumu, protams, nebūs vienotas atbildes un visticamāk arī precīzus skaitļus nosaukt nebūs iespējams, jo katra atkritumu grupa ir pilnīgi savādāka un arī nav iespējams salīdzināt sadzīves atkritumus ar šķirotajiem stikla vai metāla atkritumiem. Tāpēc varu tikai izteikt savas domas par to, kas būtu nepieciešams, lai šāda pilnīga atkritumu šķirošana būtu iespējama. Vispirms jau būtu nepieciešams izveidot milzīgu pārstrādes rūpnīcu, kas sevī ietvertu visas mūsdienu atkritumu pārstrādes grupas sākot no metāla un plastmasas līdz pat stiklam, gumijai un makulatūrai. Kad šāda milzu pārstrādes rūpnīca būtu izbūvēta, tad visiem atkritumiem, kas tiktu savākti no dzīvojamajām mājām būtu nepieciešams iziet cauri rūpnīcas šķirošanas departamentam, bet tas, protams, prasītu papildus infrastruktūru, ja pašlaik atkritumu pārvadātāji atkritumus vienkārši izgāž atkritumu krātuvēs, bet šajā scenārijā tos atkritumus būtu jāizgāž uz milzīga konveijera. Kad atkritumi būtu izgāzti uz konveijera, tad tie būtu attiecīgi jāsāk atdalīt sākot ar vieglāk atdalāmajiem un virzoties uz grūtāk atdalāmajiem. Vispirms noteikti ar magnētu palīdzību varētu atlasīt metāla objektus, kas pieliptu pie šiem magnētiem. Tālāk visi šie atkritumi būtu jālaiž caur spektroskopu, kur ar gaismas palīdzību tiktu noteikta to kompozīcija un šeit ar piesūcekņu vai kādu citu aparātu palīdzību tiktu izņemti visi tīrie materiāli, kā gumija, plastmasa un makulatūra. Bet tālākie atkritumi tad jau būtu nederīgi, jo to šķirošana paliktu pārāk sarežģīta, tāpēc tos vajadzētu nogādāt tālāk esošajās atkritumu izgāztuvēs.
Ar šādām darbībām būtu iespējams sašķirot visas pamata atkritumu grupas, un tālāk katras grupas materiālus tad vajadzētu vēl pārstrādāt, kas atkal prasītu darbu un enerģiju, bet manuprāt, tas prasītu mazāk enerģijas nekā iegūt visus materiālus no nulles no zemes dzīlēm esošajiem iežiem, naftas vai citiem līdzekļiem.

Ja šāda sistēma tiktu ieviesta, tad to vēl vairāk varētu uzlabot dodot patērētājiem iemeslu šķirot atkritumus pa grupām, bet šādas darbības būtu iespējams panākt tikai ar finansiālu atalgojumu sniegšanu tiem, kas piekops šo praksi. Šim atalgojumam būtu jābūt lielākam nekā patērētāji maksā par atkritumu izvešanu vai savu apsaimniekošanas maksu, un varbūt būtu iespējams aizņemties pāris idejas no ātro kredītu iesniedzējiem, kas dod iespēju pieteikties vienam cilvēkam zem cita un abiem cilvēkiem gūt labumu. Šādā veidā piesaistot citus cilvēkus iesaistīties šajā nodarbē būtu izdevīgi un noteikti ikviens censtos pārliecināt savus draugus iesaistīties!

Atkritumu pārstrādes iespējas

parstrades rupnicaKā jau mēs visi zinām, tad atkritumu otrreizējā pārstrāde ir nepieciešamai, lai saglabātu mūsu patreizējo vides stāvokli un iegūtu jaunus materiālus no vecajiem atkritumiem. Tomēr arī šai pārstrādei ir savas izmaksas jo parasti ir jāatbrīvo nepieciešamie atkritumi no pārējiem nederīgajiem sadzīves atkritumi, bet tas savukārt prasa enerģiju un tātad arī naudas līdzekļus. Un tātad galvenais jautājums ir vai šo atkritumu šķirošana un atbrīvošana no liekajiem materiāliem ir pietiekoši izdevīga un vai tā var ietaupīt enerģiju?

Uz šo jautājumu, protams, nebūs vienotas atbildes un visticamāk arī precīzus skaitļus nosaukt nebūs iespējams, jo katra atkritumu grupa ir pilnīgi savādāka un arī nav iespējams salīdzināt sadzīves atkritumus ar šķirotajiem stikla vai metāla atkritumiem. Tāpēc varu tikai izteikt savas domas par to, kas būtu nepieciešams, lai šāda pilnīga atkritumu šķirošana būtu iespējama. Vispirms jau būtu nepieciešams izveidot milzīgu pārstrādes rūpnīcu, kas sevī ietvertu visas mūsdienu atkritumu pārstrādes grupas sākot no metāla un plastmasas līdz pat stiklam, gumijai un makulatūrai. Kad šāda milzu pārstrādes rūpnīca būtu izbūvēta, tad visiem atkritumiem, kas tiktu savākti no dzīvojamajām mājām būtu nepieciešams iziet cauri rūpnīcas šķirošanas departamentam, bet tas, protams, prasītu papildus infrastruktūru, ja pašlaik atkritumu pārvadātāji atkritumus vienkārši izgāž atkritumu krātuvēs, bet šajā scenārijā tos atkritumus būtu jāizgāž uz milzīga konveijera. Kad atkritumi būtu izgāzti uz konveijera, tad tie būtu attiecīgi jāsāk atdalīt sākot ar vieglāk atdalāmajiem un virzoties uz grūtāk atdalāmajiem. Vispirms noteikti ar magnētu palīdzību varētu atlasīt metāla objektus, kas pieliptu pie šiem magnētiem. Tālāk visi šie atkritumi būtu jālaiž caur spektroskopu, kur ar gaismas palīdzību tiktu noteikta to kompozīcija un šeit ar piesūcekņu vai kādu citu aparātu palīdzību tiktu izņemti visi tīrie materiāli, kā gumija, plastmasa un makulatūra. Bet tālākie atkritumi tad jau būtu nederīgi, jo to šķirošana paliktu pārāk sarežģīta, tāpēc tos vajadzētu nogādāt tālāk esošajās kritumu izgāztuvēs.
Ar šādām darbībām būtu iespējams sašķirot visas pamata atkritumu grupas, un tālāk katras grupas materiālus tad vajadzētu vēl pārstrādāt, kas atkal prasītu darbu un enerģiju, bet manuprāt, tas prasītu mazāk enerģijas nekā iegūt visus materiālus no nulles no zemes dzīlēm esošajiem iežiem, naftas vai citiem līdzekļiem.

Ja šāda sistēma tiktu ieviesta, tad to vēl vairāk varētu uzlabot dodot patērētājiem iemeslu šķirot atkritumus pa grupām, bet šādas darbības būtu iespējams panākt tikai ar finansiālu atalgojumu sniegšanu tiem, kas piekops šo praksi. Šim atalgojumam būtu jābūt lielākam nekā patērētāji maksā par atkritumu izvešanu vai savu apsaimniekošanas maksu, un varbūt būtu iespējams aizņemties pāris idejas no ātro kredītu uzņēmumiem, kas dod iespēju pieteikties vienam cilvēkam zem cita un abiem cilvēkiem gūt labumu. Šādā veidā piesaistot citus cilvēkus iesaistīties šajā nodarbē būtu izdevīgi un noteikti ikviens censtos pārliecināt savus draugus iesaistīties!

 

Atkritumu pārstrādes kodi

atkritumu pārstrādes kodiLai gan var šķist, ka atsitumu pārstrāde un šķirošana ir visai vienkāršs process, patiesībā aiz vienkāršām bildītēm un uzrakstiem uz atkritumu konteineriem slēpjas daudz plašāka atkritumu šķirošanas sistēma. Mūsdienās katram materiālam ir piešķirts savs kods, kas ir norādīts uz katras sastāvdaļas un kad ļauj šo materiālu vienkārši identificēt un pēc tam nogādāt attiecīgajā atkritumu pārstrādes iestādē. Tas īpaši vieglu padara dažādu elektronisko ierīču un citu sarežģītu priekšmetu pārstrādi, jo uz katras detaļas ir norāde, no kāda materiāla tā ir veidota, un tam, kas šķiro šīs detaļas, nav jāmin konkrētās detaļas materiāls. Šeit būs saraksts ar pirmajiem 7 materiālu kodiem no vairāk nekā 87 dažāda veida materiālu kodiem.

01 – šis kods ir piešķirts polietilēnteraftalātam jeb plastmasai, kā mēs to labāk pazīstam. Šajā kategorijā ietilpst poliestera šķiedras, plastmasas kosmētikas trauciņi, ēdiena trauki, ievārījuma konteineri, mutes skalojamā līdzekļa pudeles, vienreiz izmantojamās plastmasas pudeles, salātu un citu mērču pudeles, gāzēto dzērienu un sporta dzērienu plastmasas pudeles.

02 – šis tiek piešķirts polietilēnam ar augstu blīvumu. No šāda materiāla visbiežāk tiek izgatavotas veļas mīkstinātāja pudeles, iepirkumu maisiņi, saldējuma trauki, plastmasas piena un sulas pudeles, šampūnu, kondicionieru un dušas želeju pudeles, kā arī vairākreiz lietojamās plastmasas ūdens pudeles.

03 – šo kodu piešķir no polivinilhlorīda izgatavotiem priekšmetiem. Un šie priekšmeti parasti it logu ailes, ķīmisku vielu pudeles, santehnikas caurules, asiņu uzglabāšanas maisiņi, dārza šļūtenes, grīdas segums, medicīnas trubiņas, vadu izolācija un pat gaļas iepakojumi.

04 – šo dodu attiecina uz zema blīvuma polietilēna materiālu. No šāda veida materiāla izgatavo plastikāta maisiņus, spaiņus, maizes iepakojumus, plastikāta ēdiena iesaiņojamo plēvi, izturīga materiāla somas un arī rotaļlietas.

05 – šis kods tiek piešķirts polipropilēnam, no kura izgatavo automašīnu buferus un interjera dekorējumus, industriālās šķiedras, pudeļu korķus, brokastu pārslu iepakojuma plastikāta daļu, margarīna iepakojumus, iesaiņojamo līmlenti, kartupeļu čipsu pakas un arī dzeramos salmiņus.

06 – šis kods attiecas uz polistirola materiālu. No tā parasti gatavo paplātes, kompaktdiskus un video kasetes, papīra salvetes un plastmasas dzērienu krūzes, olu iepakojumus, dažāda veida putu iepakojumus, kā arī jogurta iepakojumus un arī rotaļlietas bērniem.

07 – šo kodu piešķir citiem polikarbonāta materiāliem, no kuriem ražo zīdaiņu pudeles, automašīnu plastmasas detaļas, stiklplastu, lielās ūdens pudeles un ēdiena glabāšanas traukus.

Melno metāllūžņu pārstrāde

melno metāllūžņu pārstrādeMelnos metāllūžņus varētu arī dēvēt par smagajiem metāliem, jo tie ir visi tie metāllūžņi, kuru sastāvā ir dzelzs daļas. Un tas tikai vēl vairāk pastiprina iemeslu, kāpēc šos metālus tiešām vajadzētu nodot to pienācīgā pārstrādē speciālos uzņēmumos, kuros var atrast iekārtas, kuras ir speciāli veidotas šo melno metāllūžņu pārstrādei.

Pie melnajiem metāllūžņiem pieder tērauds ar mazāk nekā 0,15 procentiem oglekļa saturu, kuru arī dēvē par vieglo tēraudu un kuru parasti izmanto inženierijā un dažādu citu produktu ražošanā, oglekļa tērauds, kuru izmanto, lai ražotu griešanai paraudzētus instrumentus, piemēram, nažus, nerūsējošais tērauds, kurš sastāv no tērauda, niķeļa un hroma, un kuru mūsdienās izmanto daudz un dažādu kā instrumentu, tā mākslas priekšmetu un ikdienas lietu ražošanā, čuguna tērauds, kurš ir ļoti spēcīgs metāls un to parasti izmanto vannu, motoru un dārza mēbeļu ražošanā, kā arī kaļamā dzelzs, kas ir gandrīz 100 % tīrs dzels un kuru visbiežāk izmanto vārtu, žogu un margu ražošanā.

Visbiežāk melnie metāllūžņi iziet cauri 5 soļu pārstrādes procesam.

Sākumā notiek šo metāllūžņu šķirošana, kur ar magnētu palīdzību metāli tiek atdalīti no detālām, kuras ir veidotas no cita materiāla, piemēram, papīra vai stikla. Šajā solī vēl netiek atdalīti dažādu tipu metāli.

Pēc tam ar metāla šrēdera palīdzību, kurš sastāv no rotējošiem magnētiem, metāli, kuri satur dzelzi jeb melnie metāli tik atdalīti no visiem pārējiem metāliem. Šī atdalīšana pēc tam turpinās ar elektriskās strāvas, augsta spiediena gaisa plūsmas un šķidruma sistēmas palīdzību, jo šādā veidā ir iespējams atdalīt dažāda tipa melnos metāllūžņus. nereti vēl citas tehnoloģijas tiek izmantotas, lai, piemēram no metāla kannām noņemtu to virsējo alvas kārtu, kas ir krāsainais metāls, un to pēc tam būtu iespējams apstrādāt kā regulāru metālu.

Nākamais solis ir šo metālu sagriešana. Šeit tiek izmantota tehnika, kuras pamatā ir hidrauliskā sistēma, lai, ar milzīga spiediena palīdzību, būtu iespējams sagriezt pat visbiezāko metālu, piemēram, no kuģiem un dzelzceļiem. Lai sagrieztu vājākus metālus bieži tiek izmantota arī gāze vai plazma gaisa spiediena vietā.

Un visbeidzot, kad metāli ir sagriezti mazākos gabalos, tie tiek savietoti mazākos blokos, lai tos varētu vieglāk pārvietot un vēlāk arī transportēt.

Tāpat kā krāsainie metāllūžņi arī melnos metālus ir iespējams pārstrādāt 100 procentīgi, kas nozīmē, ka pārstrādes procesā nerodas nekādi kaitīgi pārpalikumi un izmeši, kā rezultātā šis pārstrādes process ir ļoti izdevīgs un pat vēlams.

Visbiežāk pēc melnā metāla apstrādes, no tā tiek radīti celtniecības materiāli, elektriskās iekārtas, dažādi metāla konteineri, kā arī šis pārstrādātais metāls tiek izmantots automašīnu detaļām un pat dažādu ofisa priekšmetu ražošanai.

Krāsaino metāllūžņu pārstrāde

krāsaino metāllūžņu pārstrādeKrāsainais metāls ir viena daļa no metāllūžņu industrijas, un šos metālus cilvēki par laimi labprātāk izvēlas nodot pārstrādei nekā izmest kādā mežā vai pļavā. Bet kā tad tieši notiek šo krāsaino metāllūžņu pārstrāde?

Pie krāsainajiem metāliem pieskaita alumīniju, kas ir viegls un kuru parasti izmanto logu rāmjiem un lidmašīnu detaļām, varu, kuru bieži var sastapt vados, caurulēs un santehnikas sistēmās, misiņu, kuru visbiežāk izmanto rokturu ražošanā, sudrabu, kuru izmanto kā rotaslietu tā elektriķa darbā, svinu, kuru izmanto bateriju ražošanā, kā arī kā aizsargu pret rentgena sariem un alvu, no kuras ražo bundžas un automašīnu detaļas.

Tā kā ikdienas uz metāllūžņu pārstrādes firmām tiek nogādāti tonnām metāllūžņi, lai veiktu to pārstrādi, tad mūsdienās nu jau ir izstrādāta visai izmeklēts un ļoti efektīvs veids un sistēma, kā pārstrādāt šos metāllūžņus un tajā skaitā arī krāsaino metālu.

Krāsaino metāllūžņu pārstrāde sākas ar šo metāllūžņu šķirošanu, kurā visi metāli tiek atdalīti viens no otra, balstoties uz to tipu – krāsainais vai melnais metāls, kā arī pēc tam balstoties uz dažāda veida tieši krāsainajiem metāliem.

Nākamais solis ir iesaiņot šos metālus mazākos kopējos blokos, ai tos būtu vieglāk pārvietot, kā arī transportēt uz to pārstrādes vietu.

Kad krāsainais metāls ir nonācis pārstrādes vietā, tas ar milzīga spiediena palīdzību, tiek sagriezts mazākos gabalos, kurus metāllūžņu šķirošanas un pārstrādes iekārtām ir daudz vieglāk pārstrādāt. Šim metāla sagriezējam ir arī lieli magnētiski uzgaļi, kuri paši spēj atdalīt krāsaino no nekrāsainā metāla. Pēc tam tiek izmantota elektriskā strāva, augsta spiediena gaisa plūsma un šķidruma sistēmas, lai tālāk efektīvi un ātri atdalītu dažāda veida metālus un nogādātu katru tā konkrētajā vietā.

Pēdējais solis krāsainā metāla pārstrādē ir tā kausēšana. Šie metāli tiek izkausēti milzīgās kurtuvēs un tad caur metāla lējēju tiek izveidotas stieņu formas. Šie stieņi tālāk tiek nodoti daž ne dažādām industrijām, piemēram, celtniecībai, vai arī stieņi tiek pārvērsti plakanās loksnēs vai citu formu produktos, piemēram, caurulēs, kuras tālāk tiek nodotas otrreizējā lietošanā.

Mūsdienās ikvienu metālu  nu jau ir iespējams pārstrādāt praktiski bez jebkādiem fiziskiem pārpalikumiem, kā rezultātā šie pārstrādes procesi ir efektīvi un ļoti izdevīgi. Kā arī, pateicoties tam, ka metāls ir ļoti daudzpusīgs un plaši pielietojams materiāls, tām vienmēr atrodas joma, kurā to var izmantot otrreiz. Daudzas reizes šis pārstrādātais metāls pat tiek izmantots tieši tādam pašam mērķim, kā metāls, kuru pārkausēja, kas tikai pierāda to, ka metāllūžņu pārstrāde ir ne tikai augoša industrija, bet arī ļoti efektīvs process.

Tekstila materiālu pārstrāde

tekstila pārstrādeVisbiežāk, kad mēs dzirdam vārdus otrreizējā pārstrāde, mēs domājam par tādu materiālu kā plastmasas, stikla, un papīra pārstādi, taču patiesībā arī tekstila materiālus – dažāda veida audumus, ir nepieciešams pareizi pārstrādāt, lai tie nekaitētu apkārtējai videi.

Domāju, ka cilvēki par tekstila materiālu pārstrādi neaizdomājas, jo dažādi audumu un apģērbi daudz biežāk tiek nodoti labdarībai vai doti tālāk citiem cilvēkiem, kad viens apģērba gabals ir apnicis. Taču samērā bieži apģērbi un audumi tiek arī izmesti atkritumu konteineros, kur tie nonāk kopā ar visiem atkritumiem, nevis dodas uz speciālajām tekstila pārstrādes iestādēm.

Tas, kā konkrētais tekstila materiāls tiks pārstrādāts, galvenokārt, ir atkarīgs no tā, no kā sastāv šis tekstila materiāls. Bet sākotnējais pārstrādes process visiem materiāliem ir līdzīgs.

Vispirms notiek šo tekstila materiālu šķirošana. Viena veida materiāli tiek atšķirti no citiem, piemēram, atdalot ādas materiālus no kokvilnas un lina. Nākamais solis ir sašķirot katras kategorijas tekstila materiālus pēc krāsām. Pārstrādājot vienas krāsas materiālus un no tā radot jaunu materiālu, tas ļauj ietaupīt ne tikai enerģiju, bet arī pārstrādes iekārtas izmešu daudzumu, jo tas nozīmē, ka pārstrādātais audums nebūs jāpārkrāso.

Kas šie materiāli ir sašķiroti nākamais solis ir to sasmalcināšana un sadriskāšana, līdz šie materiāli nav nekas vairāk par auduma driskām. Bieži pēc šī soļa vairāku veidu materiāli tiek savienoti, balstoties uz to, kāda veida materiāls pavediens tiks atkal iegūts pārstrādes procesā. Piemēram, kokvilnas driskas tiks savienotas ar nedaudz elastāna, lai iegūtu interesantu divu materiālu kombināciju.

Pēc tam, kad nepieciešamie materiāli ir savienoti konkrētajās devās, tie tiek attīrītu un tad sajaukti kopā, lai sagatavotu tos to pārstrādei. Tie parasti tiek pārstrādāti pavedienu formā, no kuriem pēc tam tiek austi vai adīti jauni audumi un jauni apģērbi un aksesuāri.

Taču dažreiz šādas audumu šķiedras tiek nevis pārveidotas pavedienā, lai veidotu jaunus audumus, bet patiesībā izmantotas, lai radītu matračus. Šādas audumu šķiedras, kuras ir pārstrādātas ar konkrēto tehnoloģiju, kalpo kā lielisks pildījums ne tikai gultu matračiem, bet arī lielisks materiāls, piemēram, automašīnu izolācijai un mēbeļu polsterējumam.

Vienīgi materiālu, kuri satur poliesteru, pārstrāde atšķiras no iepriekš aprakstītā procesa. Šādi materiāli vispirms tiek atdalīti no jebkādām pogām un citiem materiāliem, kas nav tekstils. Tad šie, parasti apģērba gabali, tiek sagriezti ļoti mazos gabaliņos un saspiesti nelielu palešu formā. Tad vēlāk ar īpašas tehnikas palīdzību šīs paletes tiek polimerizētas un no tām tiek izveidotas poliestera skaidas. Šīs skaidas tad tiek izkausētas un pēc tam tiek iegūts poliestera audums. Un pēc tam no šī auduma atkal ir iespējams ražot jaunus apģērba gabalus.

Riepu pārstrāde

riepu pārstrāde atkritumuRiepas, mazākas vai lielākas, šaurākas vai platākas, tiek izmantotas kā daudzu transportlīdzekļus sastāvdaļa no velosipēdiem līdz automašīnām traktoriem. Taču riepas ir arī objekts, kas visai ātri nolietojas un pēc tam, kas tas ir noticis, tās ir jānodod speciālās vietās, lai tās nekaitētu videi un aizvien nebojātu apkārtējo vidi. Tāpēc tās tiek pārstrādātas un nodotas otrreizējai lietošanai.

Ik gadu Latvijā vien tiek importētas un pārdotas vairāk kā 15 tonnas riepu, kas galvenokārt ir tāpēc, ka tās nolietojās un ik pa pāris gadiem vienkārši ir nepieciešamas jaunas riepas, īpaši automašīnām. Taču liela daļa cilvēku atzīst, ka vietas, kur šīs riepas nodot un kur tās tiktu pienācīgi apstrādātas, Latvijas teritorijā ir pārāk maz vai nav plaši reklamētas, tāpēc vairums vispār nezin, ka tādas eksistē.

Un tas, ka šīs riepas tiek vienkārši izmestas atkritumu poligonos, vai vēl sliktāk, vienkārši mežos var būtiski kaitēt apkārtējai videi. Galvenokārt, tāpēc, ka papildus gumijai, riepu sastāvā ir tādas vielas kā tērauds, plastifikators, sērs, cinka oksīds, hroms un kvēpi, sodrēju un mikrosicīlijs kā pildvielas. Un, šīm vielām nonākot vidē, tās sairst labākajā gadījumā tikai 100 gadu laikā, ka rezultātā tās ļoti ilgu laiku vienkārši kaut kur mētāsies. Bet to dedzināšana ir pilnīgi izslēgta, jo dūmi no šāda veida ugunskura ir īpaši kaitīgi apkārtējai videi –  šie dūmi satur sēru un kvēpus, kuri, savienojoties ar lietu, kļūs par sērskābi.

Risinājums, lai riepas nekaitētu videi, ir nodot šīs riepas otrreizējai pārstādei. Latvijā to pārsvarā veic privāti uzņēmumi. Šajos uzņemos šīs riepas tiek pārstrādātas un notām pamatā tiek iegūtas 4 veidu izejvielas – šķidrie ogļūdeņraži, pirolīzes gāzes, tehniskais ogleklis un metāllūžņi.

Šīs pārstrādātās riepas dažreiz tiek nodotas arī speciāli aprīkotām katlu mājām, kurās ir tehnoloģija, kura spēj sadedzināt pārstrādātu riepu masu. Un, tā kā šīs masas enerģētiskā vērtība ir visai tuvu akmeņogļu enerģētiskajai vērtībai, tad arī šāds pārstrādes variants ir ļoti veiksmīgs un izdevīgs.

Vēl šīs riepas var pārstrādāt mazākā izmērā, un pēc tam šos gabaliņus atkritumu poligoni izmanto kā starpslāņu segumu. Bet no šiem riepām izveidotā riepu gumija bieži tiek izmantota ceļu būvē un sporta un pat rotaļu laukumu segumu izveidē.

Riepu otrreizēja pārstrāde noteikti ir ļoti efektīvs veids kā cīnīties ne tikai ar to kaitējumu videi, bet arī vispārīgu atkritumu uzkrāšanos.