Automašīnu pārstrāde

automašīnu pārstrādeAutomašīna mūsdienās ir kļuvusi par populārāko cilvēku pārvietošanās līdzeklis, jo ar to ir iespējams ātri un komfortabli nokļūt savā iecerētajā galamērķī. Taču ko darīt pēc tam, kad mašīna ir pilnībā nolietojusies vai saplīsusi tā, ka to nav iespējams salabot? Atbilde ir – tā ir jānodod automašīnu pārstrādei, kas pārliecinās, ka visas automašīnas detaļas tiek pienācīgi pārstrādātas tādā veidā, lai tās atstātu pēc iespējas mazāku ietekmi uz vidi.

Bet otrreizējā automašīnu pārstrāde ir ne tikai efektīvs veids kā atbrīvoties no sava vecā automobiļa, bet arī veids kā to darīt videi draudzīgā un daudz ekonomiskākā veidā, jo pārstrādes rezultātā tiek taupītas izejvielas, kā arī dažādas kaitīgās vielas nenonāk vidē un apkārtējā vidē, tādejādi to nepiesārņojot.

Metāllūžņu smalcināšanas iekārtu, ar kuru tiek pārstrādātas arī automašīnas, sauc par šrēderu. Šī iekārta ne tikai pārstrādās automašīnu, bet vēlāk arī sašķiros krāsainā no melnā metāla detaļām, kā arī atdalīs mašīnas detaļas, kuras var noderēt otrreizējai pārstrādei, no nederīgajiem atkritumiem.

Šrēders ir būvēts uz dzirnavu principa, kur viss šrēderā ievietotās automašīnas process notiek mehāniski. Pēc apstrādes beigām visas detaļas ir sašķirotas vairākās kategorijās un atdalītas viena no otras. Derīgo materiālu kategorijā ietilpst abu veidu metāla detaļas, kuras šrēders pats arī attīra gan no krāsas, gan rūsas, un sadala daudz mazākos izmēros, lai tos būtu vieglāk transportēt. Bet nederīgie materiāli, piemēram, plastmasas, gumijas un stikla detaļas, nonāk šrēdera atkritumos.

Viens šrēders vienas stundas laikā var pārstrādāt aptuveni 70 līdz 90 tonnas metāllūžņu, pateicoties tā lieliskajai un jaunajai Vācu tehnoloģijai. Un, lai gan tā darbības apgriezieni ir milzīgi, tas tajā pašā laikā arī spēj saglabāt videi draudzīgo aspektu, šķirojot šos metāllūžņus uzmanīgi un praktiski neizdalot nekādus kaitīgos izmešus vai kaitīgās vielas. Kā arī papildus šrēderam ir piemērots aprīkojums, kurš ļauj uzreiz filtrēt visus iespējamos putekļus un savākt jebkādas šķidrās vielas, kas varētu rasties automašīnu pārstrādes procesā.

Bet, ja uztrauc trokšņi no šādas iekārtas, tad jāsaka, ka tā ir speciāli veidota, lai trokšņa līmenis un vibrāciju daudzums atbilstu Eiropas Savienībā noteiktajām normām un netraucētu apkārt esošajiem vai apkārt strādājošajiem cilvēkiem.

Automašīnu pārstrāde noteikti ir ļoti labs veids, kā atbrīvoties no sava vecā auto, un kā labāk to darīt, ja ne izmantojot augstākās klases tehnoloģiju, kura pati spēs no šīs mašīnas atdalīt visu iespējamo noderīgo materiālu.

Akumulatoru pārstrāde

akulumatoru parstradeAkumulatori ir ļoti vajadzīga lieta kā automašīnām tā citai tehnikai, taču brīdī, kad tie saplīst vai ir tik ļoti novecojuši, ka pārtrauc darboties, tie kļūs par visai bīstamu atkritumu, kuru nekādā ziņā nevajadzētu vienkārši izmest atkritumu konteinerā. Tāpēc ir izdomāti speciāli akumulatoru pārstrādes un nodošanas punkti, kur šī pārstrāde notiek drošā un uzraudzītā vidē.

Tā, piemēram, akumulatori, kuri satur svina skābi, vispirms tiek sadalīti ar āmuru dzirnavu tipa ierīces palīdzību. Pēc tam, kad baterija ir sadalīta vairākos mazos gabalos, tā tiek ievietota cisternā, kur svins un citi smagākie materiāli nokrīt šīs cisternas apakšā, bet akumulatora plastmasas detaļas paliek tās augšpusē. Tad visas kaitīgās detaļas un vielas tiek izņemtas no cisternas un attiecīgi pārstrādātas, bet smagās detaļas atkal nonāk citā to pārstrādes iekārtā.

Sārmaino un cinka oglekli saturošo akumulatoru pārstrādes process ir nedaudz citādāks. Šie akumulatori tiek pārstrādāti speciālā iekārtā, kurā tiek uzturēta istabas temperatūra. Tajā akumulators tiek mehāniski sadalīts, līdz izveidojas 3 dažādi gala produkti – cinks un mangāna koncentrāts, tērauds un papīra un plastmasa detaļas. Pēcāk visbiežāk šie materiāli tiek nodoti otrreizējai pārstrādei, lai no tiem veidotu jaunus produktus.

Litija akumulatori vispirms tiek sadragāti ar āmuriem, kuri mehāniski kustās ļoti lielā ātrumā, lai šos akumulatorus sadalītu pa detaļām. Pēc tam šīs sadragātās baterijas tiek ievietotas kodīgā ūdenī, kas spēj neitralizēt visus akumulatorā esošos elektrolītus. Visas melnā vai krāsainā metāla detaļas tiek izņemtas no šī ūdens un nodotas pārstrādei. Šis kodīgais ūdens pēc tam tiek izfiltrēts. Oglekļa daļiņas tiek savāktas ar mitru plākšņu palīdzību, bet litijs tiek pārvērsts litija karbonātā, kuru pēc tam izmanto otrreiz, lai atkal veidotu metāla un folija baterijas.

Bet dzīvsudraba baterijas atkal tiek apstrādātas konkrētas un kontrolētas temperatūras apstākļos. Bet tā kā šāda veida baterijas praktiski vairs nepārdod, pateicoties aizliegumam to darīt, tad šo bateriju pārstrādes cehi ir saglabājušies ļoti maz.

Ceru, ka šis raksts deva nelielu ieskatu tajā procesā, kā dažāda tipa akumulatori un baterijas tiek pārstrādātas, kā arī parādīja iemeslu – visas šos objektus saturošās kaitīgās vielas – tam, ka baterijas un akumulatorus patiešām vajadzētu nodot vietās, kuras tam speciāli ir paraudzētas.