Atkritumu pārstrādes iespējas

parstrades rupnicaKā jau mēs visi zinām, tad atkritumu otrreizējā pārstrāde ir nepieciešamai, lai saglabātu mūsu patreizējo vides stāvokli un iegūtu jaunus materiālus no vecajiem atkritumiem. Tomēr arī šai pārstrādei ir savas izmaksas jo parasti ir jāatbrīvo nepieciešamie atkritumi no pārējiem nederīgajiem sadzīves atkritumi, bet tas savukārt prasa enerģiju un tātad arī naudas līdzekļus. Un tātad galvenais jautājums ir vai šo atkritumu šķirošana un atbrīvošana no liekajiem materiāliem ir pietiekoši izdevīga un vai tā var ietaupīt enerģiju?

Uz šo jautājumu, protams, nebūs vienotas atbildes un visticamāk arī precīzus skaitļus nosaukt nebūs iespējams, jo katra atkritumu grupa ir pilnīgi savādāka un arī nav iespējams salīdzināt sadzīves atkritumus ar šķirotajiem stikla vai metāla atkritumiem. Tāpēc varu tikai izteikt savas domas par to, kas būtu nepieciešams, lai šāda pilnīga atkritumu šķirošana būtu iespējama. Vispirms jau būtu nepieciešams izveidot milzīgu pārstrādes rūpnīcu, kas sevī ietvertu visas mūsdienu atkritumu pārstrādes grupas sākot no metāla un plastmasas līdz pat stiklam, gumijai un makulatūrai. Kad šāda milzu pārstrādes rūpnīca būtu izbūvēta, tad visiem atkritumiem, kas tiktu savākti no dzīvojamajām mājām būtu nepieciešams iziet cauri rūpnīcas šķirošanas departamentam, bet tas, protams, prasītu papildus infrastruktūru, ja pašlaik atkritumu pārvadātāji atkritumus vienkārši izgāž atkritumu krātuvēs, bet šajā scenārijā tos atkritumus būtu jāizgāž uz milzīga konveijera. Kad atkritumi būtu izgāzti uz konveijera, tad tie būtu attiecīgi jāsāk atdalīt sākot ar vieglāk atdalāmajiem un virzoties uz grūtāk atdalāmajiem. Vispirms noteikti ar magnētu palīdzību varētu atlasīt metāla objektus, kas pieliptu pie šiem magnētiem. Tālāk visi šie atkritumi būtu jālaiž caur spektroskopu, kur ar gaismas palīdzību tiktu noteikta to kompozīcija un šeit ar piesūcekņu vai kādu citu aparātu palīdzību tiktu izņemti visi tīrie materiāli, kā gumija, plastmasa un makulatūra. Bet tālākie atkritumi tad jau būtu nederīgi, jo to šķirošana paliktu pārāk sarežģīta, tāpēc tos vajadzētu nogādāt tālāk esošajās kritumu izgāztuvēs.
Ar šādām darbībām būtu iespējams sašķirot visas pamata atkritumu grupas, un tālāk katras grupas materiālus tad vajadzētu vēl pārstrādāt, kas atkal prasītu darbu un enerģiju, bet manuprāt, tas prasītu mazāk enerģijas nekā iegūt visus materiālus no nulles no zemes dzīlēm esošajiem iežiem, naftas vai citiem līdzekļiem.

Ja šāda sistēma tiktu ieviesta, tad to vēl vairāk varētu uzlabot dodot patērētājiem iemeslu šķirot atkritumus pa grupām, bet šādas darbības būtu iespējams panākt tikai ar finansiālu atalgojumu sniegšanu tiem, kas piekops šo praksi. Šim atalgojumam būtu jābūt lielākam nekā patērētāji maksā par atkritumu izvešanu vai savu apsaimniekošanas maksu, un varbūt būtu iespējams aizņemties pāris idejas no ātro kredītu uzņēmumiem, kas dod iespēju pieteikties vienam cilvēkam zem cita un abiem cilvēkiem gūt labumu. Šādā veidā piesaistot citus cilvēkus iesaistīties šajā nodarbē būtu izdevīgi un noteikti ikviens censtos pārliecināt savus draugus iesaistīties!